L A T B O O T S

Nemiera garu piedzīvojumi ar pārgājieniem, močiem un ieročiem

Pārgājiens Ērgļi-Madona

Dzīve pēc Ērgļiem. Pārgājiens Ērgļi-Madona.

Katru gadu septembra otrajā nogalē norisinās Studentu bataljona 100 km militarizētais pārgājiens Rīga-Ērgļi, kam kontrllaiks ir 24 stundas. Vai pēc Ērgļiem nav, ko redzēt? Gluži otrādi. Tāpēc šogad par Lieldienu pārgājiena maršrutu tika izvēlēts posms Ērgļi-Madona.

04.2017 Ergli-Madona 009.jpg

Vecā Ērgļu dzelzceļa stacija, Rīgas-Ērgļi dzelzceļa līnijas galapunkts

Nokļūt Ērgļos no Rīgas var ar starppilsētu autobusu, biļete maksā 4,60 eiro, atiet no Rīgas 10:40 un pienāk Ērgļos 13:00. Svētku laikā ieteicams izmantot iespēju biļetes sadabūt iepriekšpārdošanā, piemēram, http://www.bezrindas.lv mājas lapā. Dabūjam sēdēt, bet daudzi stāv. Ērgļos apskatām veco dzelzceļa staciju, kurai tagad ir iestikloti logi un piekrāsota fasāde – laikam kāds ēku nopircis un sācis uzkopt. Tālāk pa ceļam veikals Top un vietējā konditoreja. No Ērgļiem izejam 1500 pa Vestienas ielu – šoseju, kas caur Vestienu ved uz Madonu. Ejam garām postamentam, kur agrāk stāvējis T-34, bet tagad paveras labs skats uz Ērgļiem. Bērnu bariņš dzeltenās vestēs postamentu sakopj Lielās talkas noskaņās.

Pēc postamenta ceļš atkal ved lejup un tālāk sāk līkumot, drīz jau parādās ezers Pulgosnis, uz kuru uzkalnītē paveras lieliska ainava. Blakus ir brāļu Jurjāņu piemiņas muzejs, kas ir patstāvīgi atvērts no 10. maija līdz 1. novembrim. Ejam tālāk. Ievērojam, ka pēc noteikta intervāla ceļmalā mētājas tukša Limpo cūkas pudele, limonāde te laikam ir iecienīta. Nākošais ezers ir Laišķenu ezers, bet Stirnezers no šosejas nav redzams. Skati ir skaiti, kalni mijas ar lejām un šosejas malās pārsvarā ir sakoptas saimniecības. Uz šosejas dominē dažāda vecuma Audi un Folksvāgeni. Drīz pietuvojamies Kāla ezeram. 90to gadu Jāņa Sētas kartē šeit vēl esot vērojams dižozols, bet no lielā ceļa norādes vairs nav, no ceļa to nemanām un iet meklēt arī ir slinkums. Ir pāri pieciem. Kāla ezerā ir 5 salas, kas ir dabas liegumi, bet apkārt pašam ezeram ir privātās zemes. Valsts meži atrodas tikai ezera rietumu pusē. Tur arī bija nodoms nakšņot, tomēr sākām iet apkārt ezeram no austrumu puses. Vietām redzamas labiekārtotas maksas atpūtas vietas ar laivu nomu. Pašlaik gan sezona nav un viss ir kluss.

Ezera ziemeļrietumos pie šosejas blakus viesu namam “Kālezers” ir labiekārtota atpūtas vieta, divas tualetes ar papīru, malka, soliņi, vairākas ugunskuru vietas. Šeit ieturam launagu un dodamies tālāk atrast kādu nomaļāku vietu. Tauvas joslā jau var netraucēti uzdzīvot arī privātajās zemēs. Izrādās, tepat blakus ir kapi. Nogriežamies no šosejas un ejam tālāk pa grants ceļu. Gar ezera krastu ir vairākas skaisti sakoptas saimniecības, no dažām pretim skrien šuneļi un pavada ar riešanu. Viens maziņš griež zobus, izliekas, ka šajā iemājojis sātans. Uzkalniņā ir baznīcas drupas, tālāk ceļš ved ezeram apkārt. Krasti mazliet aizauguši ar niedrām, bet no tukšām mucām ir izveidotas makšķerētāju laipas un piestātnes. Šādas inženierbūves ir visnotaļ jautra lieta, kad pa tām pastaigājas. Viena tāda vedusi uz mazo saliņu, bet pa vidu trūkst viens posms. Paejam vēl tālāk, bet tad saprotam, ka krasti ir aizvien purvaināki, un tomēr ejam atpakaļ. Skaists saulriets.

Mums pa priekšu aizvelkas divas vietējās čiksas pasēdēt uz soliņiem. Mēs nobāzējamies pie krasta aiz kapiem, negribas, lai vietējiem ir informācija par to, ka te kāds nakšņo. Vējš ir pierimies un lēnām kļūst vēsāks. Klusi uzslienam telti, šoreiz nelāgu priekšnojautu iespaidā ir nolemts nenakšņot zem nostiepta pončo, bet gan teltī. Vēl uzslienam pončo somām, uzēdam, iedzeram olu liķieri ar kafiju un rumu – Lieldienas kā nekā. Čiksas ar tumsu notinas, bet mēs vairs nepārceļamies, esam nelielā vizuālā aizsegā un tas ir labi.

Nakts paiet mierīgi, rīta pusē sajūta, ka pa telti pil lietus. Nošņākuļojam līdz deviņiem, tad veram vaļā telti un lielais pārsteigums – apkārtne pilnīgi balta, uzsnigusi krietna sniega sega un vēl turpina snigt. Izskatās jau jauki, bet negribas līst ārā. Neesmu arī paņēmis ziemas apavus, bet kā izrādījās – ar Merrell pārgājiena kurpēm pietika, lai ar sausām kājām pieveiktu atlikušo distanci. Savācam telti, uzkurinām ugunskuru un uzcepam desas un māršmelovus, savārām kafiju. 1100 uzsākam iet, ir doma 1800 būt Madonā, lai paspētu uz Rēzeknes autobusu. Tepat netālu ir Vestiena, šeit ir veikals, kafejnīca, pat aizvēries mēbeļu veikals, muiža un vesela viesnīca.

Šeit ceļš sadalās – uz dienvidaustrumiem aiziet asfaltētā šoseja uz Madonu, kur arī vērojami jauki skati, tomēr mēs izvēlamies iet pa ziemeļos esošo grants ceļu gar Gaiziņu un Viešūru (Kaķīšu) ezeru un tālāk – Zelgauskas ciematu. Par Vestienas apkārtni Jānis Jaunsudrabiņš savulaik pacilāts rakstija, ka šeit ir skaistākā ainava Latvijā. Patiešām – ceļš, kas vijas caur pauguriem, ezeri, meži un sakoptās saimniecības, arī dažas laukakmeņu veco māju drupas un elektrolīniju balsti ar stārķu ligzdām – tas viss veido Latvijai tik raksturīgo pauguraino lauku ainavu.

 

Par šo ainavu Jānis Jaunsudrabiņš savulaik ir teicis tā.

Skumjas, kas iegūlušās sirdī Ērgļu kapsētā, drīz vien izkliedē ezeru zilums, kad palaižos atpakaļ un nogriežos uz Vestienu. Te gan grūti tikt uz priekšu, jo ceļš iet no kalna kalnā un piekalnes tik stāvas, ka grūti tās izmantot arī lejābraukšanai. Tomēr skati, kas atveras, ik kalnā tiekot, liek aizmirst visas grūtības. Un, kad esi garām Tolkas muižai, kad redzējis vizošo Kāla ezeru ar trim apzilušām salām, kad esi vēl ticis līdz Vestienas centram un noraudzījies uz mazākiem ezeriem, kas līču loču aizstiepjas pa ielejām, tad gribas teikt, ka te ir pati skaistākā vieta visā Latvijā. Vestiena – šī rāda nosprausto līniju, kur it kā vajadzētu iet jaunajam Rīgas-Madonas dzelzceļam. Tas ietu pa Kāla ezera ziemeļu krastu, pa kalniem un gravām, garām birzēm rotātajam Gaiziņam.
«Brīnišķīgi,» es saku. «Tātad būs pirmā dzelzceļa līnija pie mums, kur tūristi varēs priecāties par zemes skaistumu, pat sēdēdami vilcienā.»
/Jaunsudrabiņš J. Pa skaisto Vidzemi // Jaunākās Ziņas. – 1934.gada 15. septembrī/

 

04.2017 Ergli-Madona 309

Nonākam pie krustojuma, kur ceļarādītājs rāda 1 kilometru uz dienvidiem līdz Gaiziņam. Gaiziņā ir būts un skats tur nav nekāds sevišķais, vienīgi pati apziņa, ka esi augstākajā vietā Latvijā. Kalns pēc relatīvā augstuma nav tas augstākais un kopš 2012.g. ir uzrauts gaisā arī tornis. Krustcelēs ir mājas ar veikalam līdzīgu ēku, laikam tas šeit arī agrāk ir darbojies. Ejam tālāk, drīz paveras skats uz Viešura kalna slēpošanas trasi un pareizticīgo klosteri pretējā ceļa pusē, kas kā vēlāk izrādās ir Lido Ķirsona muiža – hotelis. Arhitektūra sanākusi diezgan negaumīga un uz neiederēšanās robežas, tomēr izskatās interesanti.

Tālāk ir Viešura (Kaķīša) ezers, kas sākumā skatam paveras vien ar savu mazo dienvidu līcīti (Kalnamūžu līci), vērotāju mulsinot par savu patieso izmēru – ezers ir diezgan liels un ar pāris salām. Pa lauku skraida 4 stirnas. Šeit jāpagriežas uz dienvidiem, pa ceļu, kur ir norāde uz viesu namu Abrienas. Viesu nams meža vidū izskatās gaumīgs, bet pašlaik pilnīgi neapdzīvots. No eglītes nav novākti pat Ziemassvētku rotājumi. Spriežam, ka nesezonā šeit neviens nebrauc, tāpēc neatmaksājas vākt nost rotājumus. Jā, vasarā šī vieta atbilstu visdziļākajiem Vilkadiršiem, bet ziemā drošvien atpūtnieki netrūkst. Spriežam, ka šeit apvidū pietrūkst kārtīgas distanču slēpošanas trases, jo paugurainais reljefs un lauki jau ir. Tālāk ceļš atkal izved ārā no meža un pie vienām mājām atrodas norāde uz Krūmiņtēva piemiņas akmeni. Krūmiņtēvs esot bijis aktīvs novadpētnieks un vācis vietējo folkloru. Labi, ja pagastā ir tāds darbonis, vietējais Krišjānis Barons. Tad tautas gara mantojums neaiziet nebūtībā.

Turpat netālu ir arī Bolēnu avots, kas izslavēts ar savām dziednieciskajām īpašībām. Tā kā līdz avotam jāiet 0,6 km, tad izdomājam noslinkot – ūdens mums pietiek un ir mērķis ap sešiem būt Madonā uz pēdējo transportu. Uztaisām pusdienu pauzīti egļu jaunaudzē. Vietām strādā cilvēki, brauc pāris mašīnas. Interesanti, ka bieži novērojam mazas guļbaļķu mājiņas ar lielu jumta pārkari – drošvien funkcionāli ērti, bet no malas atgādina negaumīgās mājiņas uz vistas kājiņas. Ir arī daudz ēku ar Vidzemei raksturīgo jumtu pusģelmeni, kas izskatās diezgan skaisti un interesanti, iederoties apkārtējā pauguru ainavā. Nākošajā lielākajā krustojumā jāpagriežas uz austrumiem gluži vai meža ceļā bez norādēm, bet tieši šis ceļš ved uz Zelgausku. Ceļš iet cauri mežiem un nomaļākiem laukiem, bet arī šeit ir sakoptas mājas. Pretim brauc divi enduro moči, kas izbauda pavasara grants ceļus. Zelgauska atstāj skumju iespaidu, pamestas kolhoza darbnīcas, puspabeigti dīķi, visās sētās vaukšķ slinki kranči, nekas īsti nenotiek.

04.2017 Ergli-Madona 386

Madonai sagatavots cukurgailītis atbilstoši pilsētas ģērbonim

Izejam uz lielākas grantenes, kas ved tieši uz Madonu. Šeit, 600 metrus aiz Zelgauskas, purvā pa kreisi ir pussabrukusi būda, kur ielikts Geoslēpnis. Būda pati par sevi ir interesants objekts un sausākā laikā līdz tai var provēt aiziet. Pirms purva sanāk šķērsot Aronas upīti. Pēc pāris kilometriem sasniedzam Madonu, tajā sanāk ieiet caur Jaunlazdonu. Tā kā ir sestdiena, Madonā slavenā pīrādziņu bode nestrādā, bet toties ir vaļā Rudzona kafejnīca. Piebalgas izlejamais alus gan ir izdzerts, tāpēc nākas paņemt pudelē no Rimi. Autoosta ir vaļā, bet biļeti uz Rēzeknes reisu pārdod tikai busā. Lielajā Ecolines busā esam 9 braucēji, no Viļāniem vispār tikai 4. Drīz šķērsojam Aivieksti un esam Latgalē.
Redzams, ka sestdienas vakarā vairākās baznīcās notiek kādi pasākumi, Viļānos ārā dedzina katlu un nes mājās uguni.

Latboots, 2017

Advertisements

One comment on “Pārgājiens Ērgļi-Madona

  1. Atpakaļ ziņojums: Ierakstu izlase #51 – Stacija

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Informācija

This entry was posted on marts 29, 2018 by in Bradājumi, Uncategorized and tagged , , , .

Navigācija

%d bloggers like this: