Gājiens apkārt lidostai

Pārgājienu apkārt lidostai var sākt no trīs punktiem – ja dodas ar savu mašīnu, to var atstāt divos lidmašīnu vērošanas punktos (dienvidos un rietumos), bet ja dodas ar 22. autobusu, tad sākt pārgājienu vislabāk ir no pieturas Priežkalni. Ja brauc līdz terminālam, tad tāpat jāiet atpakaļ, jo pa taisno iziet nevar. No Priežkalnu pieturas uzsākam iet pa Dzirnieku ielu, varam pavērot jaunceļamās noliktavu ēkas un nofotogrāfēties ar FBO Riga vēlējuma zīmi “Have a nice day”. Sure, it will be nice. Ielas galā būs redzama taciņa pāri laukam. Otrus žogam šeit bija vērojama liela rosība – notika kādi būvniecības darbi. Kad pāriets lauku, var turpināt iet gar žogu pa iebrauktām pēdām. Iešana šeit ir viegla un raita. Mājas Ulmaņi, kas sākumā izskatās neapdzīvotas, var netraucējot apiet gar skrejceļa žoga pusi. Tālāk drīz nonāksiet pie lidmašīnu vērošanas punkta lidostas skrejceļa dienvidu galā. Ārkārtas situācijas laikā nu jau vairs nav to lidmašīnu, ko vērot, lai gan daža laba kravas vai specreisa tomēr atlido. No šejienes gājiens turpinās uz ziemeļiem gar teritorijas rietumu pusi. Šeit gar pašu žogu iet grants ceļš. Tā ātri vien var nonākt pie lidmašīnu rietumu vērošanas punkta. Šeit ir arī uzkalniņš uz kura pakāpties. Pašlaik var vērot tikai pie termināliem noparkotās Airbaltic un Wizzair lidmašīnas. Ja kāds jūtas noguris vai jau iet ir apnicis, būtībā pārgājienu var pārtraukt arī šeit un iet uz 43. autobusu Skultē, vai arī papildināt krājumus Skultes mazajā pārtikas veikaliņā. Bet lai turpinātu gājienu apkārt, būs jāapiet pilotu skolas teritorija, kas gan ar žogu ir norobežota tikai no Skultes ceļa puses. Vienkārši ejam gar žogu uz Skultes pusi, kamēr tas beidzas. Tad griežam iekšā uz ziemeļiem, pārejam izcirtumu un  varam turpināt iet pa asfalta celiņu. Šeit nav jāuztraucas par atrašanos privātā teritorijā, jo lidmašīnu novietne un cita infrastuktūra ir norobežota ar atsevišķu žogu. Diemžēl slavenā pamestā pasažieru lidmašīna TU-134 šeit vairs neatrodas kopš 2017.g. sākuma, palicis tikai Geocatch punkts. Faktiski jau lidmašīna nevienam netraucēja, celiņš, kur tā bija novietota, netiek izmantots un stāv tukšs. Lidmašīna bija kļuvusi par neoficiālu urbānā tūrisma objektu un īstenu āra vides māksla darbu, iegūstot jaunu dizainu ar grafiti palīdzību. Tomēr metāllūžņiem arī ir cena, bet Latvijā ir par vienu interesantu apskates objektu mazāk. Labi, ka lidosta vēl nelikvidē aviācijas muzeju, kas arī ir unikāls un izdzīvo bez valsts atbalsta. Vispār turpat netālu Skultes centrā vēl uz postamenta stāv bumbvedējs IL-28, kas pagaidām vēl ir brīvi apskatāms.

Bet atgriežoties pie maršruta, kad asfalta ceļš beidzas, turpinām gar dziļā grāvja labo pusi. Šeit var drusku izložņāt vecās ķieģeļu ēkas, nekā īpaši interesanta gan tur nav. Tad var turpināt iet gar lidostas žogu. Šeit pie žoga ir noparkotas  divas lidmašīnas, viena no tām ir tālo distanču stratēģiskais bumbvedējs Tu22M1. M1 versija bija eksperimentālā, vēl pirms Tu22M sērijveida ražošanas sākuma, kopā 1971.g. saražotas tikai 9 lidmašīnas. Iepriekš šis unikālais eksponāts bija novietots pie Avācijas muzeja, bet pagaidām ir pārvietots uz lidlauka pretējo pusi un pašlaik ļoti labi apskatāms. Turpat blakus ir pasažieru lidmašīna Tu134, ko muzejs savā rīcībā ieguva tikai 2009.g. Turpinām iet uz Mūkpurva pusi. Arī šeit gar žogu viscaur vijas taciņa, tāds īsti brienamais purvs nav nevienā posmā. Beigās ir jau dzirdama Jūrmala šoseja. Tikuši galējā ziemeļu punktā, atkal pagriežamies uz dienvidiem un ejam, kamēr redzam dārziņus un caurteku. Šeit var pagriezties pa ceļu iekšā dārziņos, jo gar žogu iet jau būs pārāk šauri. Izgājuši cauri dārziņiem, turpinām pa grants ceļu garām degvielas rezervuāriem un lidmašīnu novietnes. Kad žogs beigsies, varat iziet uz Latvijas pasta pieturu, kur iekāpt 22. autobusā un braukt mājās.

Kopumā jāsaka, ka šis pārgājiena maršruts būs interesants primāri tiem, kam interesē urbāni industriālie objekti. Lielu estētisko pievienoto vērtību šeit nevar atrast. Tomēr ir interesanti apjaust tā lidlauka fiziskos izmērus, no kura mēs tik bieži lidmašīnā paceļamies, lai dotos uz tālām zemēm, vai arī atgriežamies no īsākiem vai garākiem ceļojumiem.

Ieteicamais laiks iešanai ir no pavasara līdz rudenim, ziemā šeit varētu būt pārāk dziļš sniegs, jo diez vai taciņu ziemeļu pusē kāds izmanto un tīra.

Vēl jāņem vērā, ka žogs ir pieslēgts pie signalizācijas, tāpēc tam nevajadzētu skarties klāt. Pa iekšējo perimetru mēdz braukāt lidostas apsardzes mašīnas, no viņiem baidīties nevajag. Teorētiski viņu pārziņā ir arī 2 metri otrpus žogam, bet tik tuvu taka pie žoga pieiet tikai dažos posmos ziemeļu pusē. Ja apsargi interesējas, mierīgi jāpaskaidro, ka ejat no Skultes uz Mūkupurvu pa taisnāko maršrutu (tā jau faktiski arī ir) un nekādas problēmas sagādāt netaisaties. Pārgājienu labāk īpaši nepieminēt.

Ja esat nolēmuši iet, tad iesaku nevilcināties un darīt to tagad, jo vēsturē diez vai būs vēl bieži tādas reizes, kad lielākā daļa aviosatiksmes ir atcelta, debesis ir tukšas un lidosta neparasti klusa. Šī gājiena laikā (3 stundas) pacēlās viena privātā lidmašīna, nolaidās viena kravas un divi iznīcinātāji trenējās vertikālo kāpienu, tas arī viss.

Pārgājiena GPX fails ar maršrutu pieejams šeit.

Latboots, 2020